Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
SKRUNDAS ARDVIDUSSKOLA
PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS
Dibinātājs: Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
Adrese: Skrundas pagasts, Skrundas novads,
LV-3326Tālrunis/ fakss: 63336145
e-pasts: skrundaas@inbox.lv
Direktors: Rūta Ēķe
Skrunda 2011
1. SKOLAS VISPĀRĪGAIS RAKSTUROJUMS
Skrundas arodvidusskola dibināta 1968.gadā. Skola ir Latvijas Republikas Ministru kabineta dibināta izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, tālākizglītības pilnveides un interešu izglītības programmas. Skolas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti, kā arī izglītības iestādes nolikums. Skolai ir savi konti Valsts kasē, tā ir tiesīga lietot zīmogu ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu atbilstoši likumam ”Par Latvijas valsts ģerboni”. Pamatvirziens ir izglītojoša darbība atbilstoši normatīvo aktu prasībām, īstenojot licencētas un akreditētas izglītības programmas.
Skolas teritorija – 11,79 ha, no tās apbūves aizņem 6102 m2 , sporta laukumi 16290 m2, autoapmācības laukums 1151,3 m2, pārējo teritoriju aizņem zālāji, dekoratīvie stādījumi un celiņi. Skola atrodas 6 km no Skrundas pilsētas, tādēļ tai ir sava komunālā saimniecība – ūdensapgāde, bioloģiskās attīrīšanas stacija, katlu māja ar atbilstošiem iekšējiem un ārējiem tīkliem. Teritorija katru gadu tiek labiekārtota, regulāri kopta, kārtību tajā nodrošina gan skolas tehniskais personāls, gan audzēkņi un pedagogi. Visas ēkas ir ierakstītas 2007.gada 16.maijā Zemesgrāmatā kā Izglītības un Zinātnes ministrijas īpašums. No 2008.gada līdz 2010.gadam skolā tika veikti darbi dienesta viesnīcas renovācijā, sporta zāles un palīgtelpu renovācijā, siltumapgādes tīklu un katlu mājas renovācijā, kā arī daļēji nosiltināts mācību korpuss. Rezultāts – audzēkņi dzīvo siltās komfortablās telpās, praktisko iemaņu apguvei izmanto mūsdienīgi aprīkotu virtuves bloku, mācās siltos mācību kabinetos, laboratorijās un darbnīcās. Pēc valsts investīciju saņemšanas skola turpina darbu pie drošas ērtas un estētiskas vides sakārtošanas izmantojot dalību ESF projektos un saimnieciskās darbības rezultātā iegūtos līdzekļus. 2010.gadā un 2011.gadā veikts sporta zāles grīdas remonts – 650 m2 platībā, mācību korpusā nomainīti 20 logi, izgatavoti 12 durvju bloki, iegādāta un nodota ekspluatācijā dzeramā ūdens attīrīšanas iekārta, papildināti mācību tehniskie līdzekļi (iegādāti datori, interaktīvās tāfeles, datu projektori), labiekārtotas darbnīcas apdares darbiem, elektromontieru praktiskajai apmācībai, ievērojami papildināts inventārs dienesta viesnīcai.
2011./2012.m.g. skolā tiek īstenotas 6 izglītības programmas ar iegūstamām kvalifikācijām:
· Ēdināšanas pakalpojumu speciālists;
· Būvizstrādājumu galdnieks;
· Apdares darbu strādnieks;
· Elektromontieris;
· Pavāra palīgs
· Būvstrādnieks
Visas izglītības programmas pilnībā nodrošinātas ar darbam nepieciešamajām telpām gan teorijas, gan praktisko iemaņu apguvei.Izglītības iestādei ir liela pieredze pieaugušo izglītošanā un pārkvalifikācijā, ar Valsts nodarbinātības aģentūras Kuldīgas filiāli ir laba sadarbība, kā rezultātā skolas mācību bāze tiek izmantota lietderīgi un efektīvi. 2011. gadā dažādās maksas pieaugušo izglītības programmās tika uzņemti 167 audzēkņi. Jau daudzus gadus skola attīstījusi saimniecisko darbību ar mērķi izmantot esošos resursus pēc iespējas pilnīgāk. Pašu ieņēmumi palīdz ne tikai saglabāt esošo, bet arī attīstīties. 2011. gadā pašu ieņēmumi bija Ls 238 108, kas no kopbudžeta veido 42,9 %. Skolas telpas uzkopj un uztur kārtībā tehniskais personāls, līdzdalību ņem arī audzēkņi. Pēc veiktajiem ēku renovācijas, siltumsaimniecībās pārbūves darbiem, telpās tiek nodrošināts siltums atbilstoši prasībām, tika nomainīts kurināmā veids un ievērojami ekonomēti līdzekļi siltuma apgādē.
Ir daudz strādāts pie tā, lai nodrošinātu izglītības pieejamību audzēkņiem ar īpašām vajadzībām – pārstrādātas programmas, apmācīti pedagogi, veidoti diferencēti mācību materiāli. Skolā mācās 5 audzēkņi invalīdi, 14 audzēkņi, kuri beiguši speciālās skolas, 22 bāreņi. Pedagogi nodrošina labvēlīgu psiholoģisko vidi, diferencētu pozitīvo sasniegumu vērtēšanu, skolotāju, skolas personāla un audzēkņu pozitīvu mijiedarbību un attieksmi, nepieļaujot izstumtību un veicot integrāciju ne tikai izglītības iestādē, bet arī sabiedrībā.
Skolas pamatuzdevumi:
· nodrošināt iespēju iegūt profesionālo izglītību un kvalifikāciju, kā arī vispārējās zināšanas un prasmes;
· sagatavot darba tirgum kvalificētus speciālistus ar vispusīgām teorētiskajām zināšanām un praktiskām iemaņām;
· elastīgi reaģējot uz tautsaimniecības vajadzībām, paaugstināt darbinieku kvalifikāciju un veikt pārkvalificēšanu;
· veicināt profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveidi;
· racionāli izmantot izglītības iestādei iedalītos finanšu līdzekļus.
2. IESTĀDES DARBĪBAS PAMATMĒRĶI (IEPRIEKŠĒJO MĀCĪBU GADU PRIORITĀTES UN KONKRĒTI REZULTĀTI)
Laika periodā no 2009.gada līdz 2011. gadam par mācību gadu pamatmērķi tika noteikts: „Skolas vides attīstība kā bāze audzēkņa pozitīvai vērtīborientācijai, sagatavojot viņu sekmīgi integrācijai sabiedrībā un darba tirgū.
Pamatmērķa īstenošanas uzdevumi:
1. Inovatīvo mācību metožu ieviešana izglītības kvalitātes veicināšanai.
2. Atbildīgas, analītiski domājošas un kulturālas personības attīstība.
3. Izglītības programmu izstrādes pedagoģiskās korekcijas audzēkņiem.
Mērķa un uzdevuma noteikšana diviem mācību gadiem saistīta ar pasākumu kompleksu ilgtermiņā, kas vienlaicīgi sakrita ar ESF projektā “Atbalsta pasākumu īstenošana profesionālās pamatizglītības programmās ar pedagoģisko korekciju Skrundas arodvidusskolā”, identifikācijas Nr.2010/0069/IDP/1.2.2.4.2/09/APIA/VIAA/108 plānotajām aktivitātēm. Izvērtējot paveikto katrā mācību gadā, tika precizēti uzdevumi detalizētāk. Pamatmērķis tika sasniegts, par ko liecina rezultāti.
Iegādāti mūsdienīgi mācību līdzekļi mācību stundu efektivitātes veicināšanai – 2 interaktīvās tāfeles, 4 datu projektori, 6 datori. Pilnveidots jauno tehnoloģiju kabinets, kuru izmantot var tie pedagogi, kuru rīcībā nav jaunās tehnoloģijas.
Sagatavotas darba burtnīcas audzēkņiem ēdināšanas pakalpojumu, būvniecības un kokizstrādājumu izgatavošanas specialitātes audzēkņiem.
Uzdevumu krājumi un darba burtnīcas bioloģijā, rasēšanā, angļu valodā, darba aizsardzībā, matemātikā. Uzdevumu diferenciācija ļauj mācību darbā sekmīgi iesaistīties tiem audzēkņiem, kuriem ir mācīšanās grūtības, kas vienlaicīgi sekmē viņu kā personības izaugsmi, pozitīvi motivē. Ļoti daudz paveikts apdares darbu un būvstrādnieku specialitātēs audzēkņu praktisko iemaņu pilnveidošanai nepieciešamās bāzes izveidē. Sekmīgi noris audzēkņu apmācība skolas ēdināšanas bloka modernizētajā virtuvē, kur vienlaicīgi nodrošina ēdināšanu visiem audzēkņiem.
Mācību prakšu darbs daļēji kalpo kā ieguldījums skolas vides sakārtošanā un pārveidē kā rezultātā attīstās audzēkņu atbildība par savām prasmēm un zināšanām. Audzēkņu vajadzībām nepieciešamo brīvdienu māju remontēja, izgatavoja mēbeles un iekārtoja paši šīs mājas izmantotāji. Ārpusstundu aktivitātēs tika iesaistīti visi audzēkņi – sporta sacensības, mūsdienu deju festivāls, 3 dienu pārgājiens, ekskursijas ir neliela daļa no šajā periodā organizētajiem pasākumiem kulturālas personības attīstīšanai.
Par audzēkņu radošo spēju attīstību skolā joprojām var pārliecināties izstāžu telpas ekspozīcijā.
Daļa no skolas kontingenta sastāda audzēkņi, kuri mācās pedagoģiskās korekcijas grupās. Mācību programmas regulāri tiek aktualizētas, ņemot vērā šā kontingenta mācīšanās grūtības un uzvedības problēmas. Šo darbu paveikuši visi priekšmetu pasniedzēji.
3. IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĒŠANAS PERIODA IETEIKUMU IZPILDE
Būtiski trūkumi un nepilnības iepriekšējā akreditācijā laikā no 2005.gadā 16.02. līdz 01.03. netika norādīti, bet pedagogi ir nopietni strādājuši, lai uzlabotu vērtējumus par mācību un prakses materiāltehnisko nodrošinājumu, jaunāko tehnoloģiju apgūšanu un metodiskā darba organizēšanu. Modernizēta mācību bāze gan teorijas, gan praktisko iemaņu apguvē visām izglītības programmām, ievērojami papildināta mācību literatūra, no jauna iekārtota darbnīca apdares darbiem un būvstrādniekiem, modernām iekārtām apgādāta mācību virtuve, izveidota laboratorija un darbnīca enerģētikas programmas audzēkņiem, iegādāti instrumenti kokizstrādājumu programmas īstenošanai. Mācību praksēs iespēju robežās audzēkņi strādā gan Latvijas, gan ES valstu labākajos uzņēmumos. Metodiskajā darbā akcents - efektīva mācību stundas organizācija, kvalitatīva mācīšanās procesa veicināšana gan ar metodisko materiālu izstrādi, gan jaunu tehnoloģiju ieviešanu, arī pedagogu mācīšanos.
Skolā nav radīti apstākļi, lai mācītos audzēkņi ar būtiskiem kustību traucējumiem, arī piedāvātās profesijas tiem nav atbilstošas. Tomēr – nepieciešamības gadījumā iespējama gan pandusu izbūve, gan mācību kabinetu pieejamība ēku pirmajos stāvos.
4. IESTĀDES SNIEGUMS KVALITĀTES RĀDĪTĀJOS
VISU JOMU ATBILSTOŠAJOS KRITĒRIJOS
Skolas darbībā, vērtējot tās kvalitāti kā galamērķi, uzskatāms audzēknis, kurš mūžizglītības kontekstā pielieto iegūtās zināšanas un prasmes. Kvalitātes vadības sistēmai ir noteikti pamatsoļi, apzināts process, plānotas procesu realizācijai nepieciešamās procedūras. Ir izveidota skolas darbību regulējoša dokumentu bāze, arī pa nozarēm izstrādātas kvalitātes prasības. Notiek bāzes aktualizācija un pilnveidošana, kas praktiski veido pamatu pedagogu un administrācijas ikdienas darbam. Kvalitātes vadības sistēmas pamatā ir orientācija uz izglītojamo, uzlabojumi, kuri padara efektīvāku pedagoga un administrācijas darbu, pedagogu aktīvāku līdzdalību skolas dzīvē.
4.1. MĀCĪBU SATURS
Skrundas arodvidusskolā īsteno profesionālās vidējās, arodizglītības, profesionālās pamatizglītības, tālākizglītības, profesionālās pilnveides un interešu izglītības programmas. Mācību saturu izglītības iestādē nosaka izglītības programmas. Izglītības programmas tiek sagatavotas balstoties uz profesiju standartiem un Izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu, attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem, IZM ieteikumiem un rekomendācijām. Visas izglītības programmas, kuras tiek īstenotas Skrundas arodvidusskolā, ir skolas izstrādātas, iesaistot sadarbības partnerus - attiecīgo nozaru pārstāvjus. Izglītības programmas kopumā un atsevišķu priekšmetu programmas ir veidotas ievērojot secīguma principu un ņemti vērā nepieciešamo priekšzināšanu nosacījumi. Nepārtraukti notiek programmu pilnveidošana, licencēšana un akreditēšana atbilstoši normatīvajām prasībām. Izglītības iestāde reaģē uz sabiedrības un darba tirgus pieprasījumu. Skolotāji zina un izprot profesiju standartā un vispārizglītojošo mācību priekšmeta standartā noteiktos mērķus un uzdevumus, audzēkņu sasniegumu vērtēšanas formas un kārtību, kā arī lieto atbilstošas mācību metodes un mācību līdzekļus.
Visi skolotāji izstrādājuši mācību vielas sadales tematiskos plānus mācību priekšmetu programmu un standartu īstenošanai. Vispārizglītojošos priekšmetos par pamatu tiek izmantotas ISEC piedāvātās programmas. Tematiskie plāni saskaņoti metodiskajās komisijās, kurus apstiprina direktora vietniece mācību darbā vai direktores vietnieks praktiskajās mācībās. Tematiskie plāni katru gadu tiek aktualizēti, izskatīti metodiskajās komisijās. Liela vērība tiek pievērsta starppriekšmetu saiknes nodrošināšanai. Nepieciešamības gadījumā tiek veiktas izmaiņas priekšmetu programmās, kuras apstiprina direktore.
Mācību slodze nedēļā I, II, III, kursā – 36 stundas, IV kursā – 40 stundas, ko sastāda patstāvīgās un kontaktstundas. Mācību stundas ilgums 40 minūtes. Mācību priekšmetu stundu sarakstu apstiprina skolas direktore. Stundu saraksta kopijas ir pieejamas galvenajā mācību korpusā, skolotāju istabā un dienestu viesnīcā. Tas ir ievietots skolas mājas lapā, kā arī Moodles vidē, kur pieejams tiem izglītojamiem kuri strādā šajā vidē. Nepieciešamības gadījumā ikdienā tiek veiktas stundu saraksta izmaiņas līdz plkst. 1300. Audzēkņi pirms aiziešanas no skolas iepazīstas ar mācību stundu izmaiņām nākošai dienai. Ir iekārtots stundu / nodarbību pedagogu aizvietošanas žurnāls.
Patstāvīgo darbu stundās audzēkņi izmanto skolas bibliotēku, kurā ir pieejami arī datori un internets. Priekšmetu skolotāji sagatavo patstāvīgo darbu uzdevumus, definējot to mērķus, uzdevumus, izpildes norisi, rezultātu un vērtēšanu.
Patreizējais mācību līdzekļu un mācību tehnisko līdzekļu klāsts nodrošina izglītības valsts standartu, programmu apguvi. Veicot analīzi par esošās materiāli tehniskās un metodiskās bāzes nodrošinājuma atbilstību optimālajām prasībām savos pašvērtējumos, pedagogi atkārtoti atzīmēja arī to, kas viņuprāt ir vēl nepieciešams, kā arī to, kas jau ir vairāk nekā optimālajās prasībās. Ir labi metodiskie materiāli mācību priekšmetos.
Bibliotēkas kopējais fonds ir 24271 grāmatas - 6850 ir mācību grāmatas.
Mācību grāmatu izvēle ir mērķtiecīga, pamatota un veido vienotu sistēmu visā izglītības iestādē atbilstoši izglītības iestādes īstenojamo izglītības programmu mērķiem un izvirzītajām prasībām.
Pateicoties ESF projektiem bibliotēkas fonds tika papildināts ar grāmatām, elektroniskajiem informatīvajiem materiāliem (CD formātā) un periodiskajiem izdevumiem. Ir daudz skolotāju sagatavotie mācību materiāli, gan iesietā, gan elektroniskā formātā, kā arī prezentācijas, kas nodrošina kvalitatīvu mācību procesu.
4.2. MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS
4.2.1. Mācīšanas kvalitāte
Mācīšanas kvalitātes uzlabošana un vērtēšana ir būtiska izglītības procesa sastāvdaļa. Apzinoties trūkumus tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi to novēršanai. Mācīšanas kvalitāte tiek izvērtēta dažādos līmeņos:
- katrs pedagogs visā mācību gada laikā veic pašvērtējumu un mācību gada beigās veido pašvērtējuma kopsavilkumu. Pašvērtējums tiek iesniegts izglītības iestādes administrācijai;
- pedagogs, iesniedzot analīzi par valsts centralizēto eksāmenu rezultātiem, un diagnosticējošiem darbiem sevi vērtē pats;
- izglītojamie izglītošanās procesu vērtē dažādās aptaujas anketās, izsakot savus priekšlikumus un iebildumus;
- izglītojamo vecāki vērtē sadarbībā ar grupu audzinātājiem, pedagogiem, un izglītības iestādes administrāciju;
- metodisko komisiju sanāksmēs vērtē, analizējot mācību kvalitāti struktūrvienībā kopumā, kā arī katra pedagoga ieguldījumu;
- katru mēnesi tiek apkopoti un izvērtētas izglītojamo sekmes un kavējumi;
- izglītības iestādes administrācija vērtē gan veidojot pedagoga darba vērtējuma pārskatu, gan arī ikdienā pārraugot mācību procesu.
Vērtēšanas procesā tiek meklēti un veikti nepieciešamie pasākumi mācību kvalitātes uzlabošanai. Nozīmīgi pasākumi mācīšanas kvalitātes uzlabošanā ir labās prakses piemēri.
Mācību kvalitāte viennozīmīgi ir saistāma ar pedagogu kvalifikāciju. Ir izveidoti kritēriji pedagogu profesionālās darbības kvalitātes izvērtēšanai.
Visu pedagogu izglītība un kvalifikācija atbilst Ministru kabineta noteikumiem par prasībām pedagogiem nepieciešamo izglītību un kvalifikāciju. Skola atbalsta pedagogu izglītības turpināšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu. Aizvadītajā periodā viens pedagogs saņēmis 4. kvalitātes pakāpi, pieci pedagogi 3. pakāpi, pieci pedagogi 2. pakāpi. Šajā mācību gadā uz 3. pakāpi pieteikušies divi pedagogi, uz 4. kvalitātes pakāpi trīs pedagogi.
Kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības procesu nodrošina IT. Deviņi mācību kabineti ir aprīkoti ar datoriem un datu projektoriem. Mācību procesā tiek izmantotas divas interaktīvās tāfeles. Divos mācību priekšmetos tiek izmantota e-mācību vide.
Praktisko mācību vērtēšana ir iestrādāta praktisko darbu darba uzdevumos. Kvalifikācijas eksāmenu vērtēšana notiek atbilstoši eksaminācijas programmai. Eksāmenu rezultāti tiek analizēti metodiskajās komisijās un pedagoģiskās padomes sēdē.
Par prakses organizēšanu atbild direktores vietnieks praktiskajās mācībās. Praktiskās mācības tiek organizētas saskaņā ar Profesionālas izglītības likumu, LR MK noteikumiem Nr. 211, pieņemti 27.06.2000., „Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības un valsts arodizglītības standartu”, LR MK noteikumiem Nr. 276, pieņemti 15.08.2000., “Mācību prakses organizēšanas kārtība”, Skrundas arodvidusskolas nolikumu, Skrundas arodvidusskolas praktisko mācību un kvalifikācijas prakšu organizācijas kārtību (apstiprināta 28.08.2008.).Uzsākot mācību gadu tiek sastādīts mācību procesa grafiks.
Lai nodrošinātu kvalitatīvas prakses vietas, kvalifikācijas prakses kontroli, sadarbību ar prakses vietām, tiek slēgti ilgtermiņa sadarbības līgumi ar uzņēmumiem par prakses īstenošanu. Katrai prakses vietai tiek uzrakstīts raksturojums. Ziņas par prakses vietām tiek apzinātas arī prakses aizstāvēšanas laikā. Ir izveidota uzņēmumu datu bāze, kuros iespējams strādāt prakses.
Pirms iziešanas praksē ar direktores rīkojumu tiek norīkots prakses vadītājs no skolas darbiniekiem, kura pienākumos ir sastādīt prakses vietu sarakstu, sagatavot nepieciešamos dokumentus (prakses līgumu, prakses programmu, dienasgrāmatu, raksturojuma veidlapu, prakses atskaites veidlapas, u.c. dokumentus atbilstoši izglītības programmai un esošai situācijai), instruēt audzēkņus par prakses organizācijas kārtību, drošas uzvedības un darba drošības noteikumiem, iepazīstināt audzēkņus ar prakses programmu un prakses uzdevumiem, kontrolēt prakses gaitu, novērtēt prakses atskaites, organizēt prakses aizstāvēšanu. Ir sastādīti prakses dokumentu paraugi atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem. Ir izstrādāta instrukcija prakses vadītājiem par prakses organizēšanu. Par izglītojamo praksi tiek slēgti trīspušu līgumi, kuri tiek reģistrēti.
Katram prakses vadītājam ir iekārtos prakšu kontroles reģistrācijas žurnāls.
2008.gada decembrī Valsts izglītības inspekcijas pārbaudē prakses organizācijas pārkāpumi netika konstatēti.
Tiek strādāts pie tā, lai katrā priekšmetā un katrā tēmā būtu uzskates materiāli, paraugi. Stundās izmanto datu projektorus, video un interneta materiālus. Skolotāji savu darbu dažādo izmantojot interaktīvās metodes, praktiskos demonstrējumus. Plānotās mācību metodes skolotāji atspoguļo priekšmetu vielas sadales tematiskajos plānos. Mācību metožu dažādošanā palīdz skolā rīkotie semināri. Lai pilnveidotu šo darbu, tiek analizēts dažādu metožu pielietojums, metožu devums priekšmeta apguvē un vispārējo spēju un prasmju attīstībā.
4.2.2. Mācīšanās kvalitāte
Izglītības iestādē mācās audzēkņiem pirmo trīs profesionālās kvalifikācijas līmeņu programmās. Pirmā līmeņa profesionālās kvalifikācijas programmas ir ar pedagoģisko korekciju. Mācīšanās kvalitāte būtiski atšķiras dažāda līmeņa izglītības programmās. Zemāka līmeņa programmās pedagogiem jāiegulda lielāks darbs audzēkņu motivācijai, uzdevumu izskaidrošanai, sava darba plānošanas un izvērtēšanas prasmju attīstīšanai.
Mērķtiecīga mācību darba procesa organizācija, izglītojamo informēšana par mācību darbam izvirzītajām prasībām, paaugstina motivāciju un mācīšanās kvalitāti. Gan kontaktstundās, gan uzdodot, patstāvīgo darbu uzdevumus, audzēkņi tiek rosināti izmantot skolas rīcībā esošos resursus – bibliotēkā un lasītavā pieejamās grāmatas un periodiskos izdevumus, internetā pieejamos izziņas avotus.
Mācīšanās kvalitāti būtiski ietekmē nodarbību apmeklējums, tādēļ liela vērība tiek veltīta kavējumu uzskaitei un kavēšanas iemeslu analīzei. Neattaisnoto kavējumu mazināšanai notiek sadarbība: skola – vecāki – pašvaldību sociālie dienesti.
Pedagogi savā darbā dažādo mācību metodes, kas paaugstina mācību kvalitāti. Grupu darba metodes ne tikai veicina priekšmeta apguvi, bet arī attīsta sadarbības saskarsmes prasmes.
4.2.3.Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa
Iegūtās zināšanas un prasmes tiek vērtētas atbilstoši vērtēšanas principiem un kārtībai, ko nosaka attiecīgās izglītības programmas standarts un izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība. Izglītības iestādē ir izstrādāta vienota vērtēšanas sistēma, kuru ievēro pedagogi un ir iepazīstināti audzēkņi. Vērtēšanas metodes atbilst audzēkņu vecumam un mācību priekšmeta specifikai. Audzēkņi un vecāki ir informēti par vērtēšanas kritērijiem.
Uzsākot darbu, audzēkņi tiek iepazīstināti ar vērtēšanas kārtību un kritērijiem katrā mācību priekšmetā. Vērtēšana ir sistemātiska. Pirms katra pārbaudes darba audzēkņus iepazīstina ar vērtēšanas kritērijiem. Prakses uzņēmumos vērtē darba devēji , veicot attiecīgus ierakstus prakses dienasgrāmatā. Iespēju robežās prakses aizstāvēšanā tiek pieaicināti uzņēmumu pārstāvji. Tomēr tādēļ, ka vienā uzņēmumā strādā ne vairāk kā divi, trīs praktikanti, darba devēju ieinteresētība nav liela. Ja vienā prakses vietā strādātu vairāk audzēkņu, prakses vadītāja no prakses vietas klātbūtne būtu nozīmīgāka. Pēc prakses aizstāvēšanas prakses vadītājs no izglītības iestādes apkopo datus un veic prakses norises izvērtējumu.
Skolotāji pamato audzēkņa darba vērtējumu, analizē pieļautās kļūdas. Tiek norādīts uz darba vājajām un uzsvērtas arī stiprās puses. Pārbaudes darbi glabājas pie skolotāja, ar tiem var iepazīties audzēkņu vecāki. Analīzes materiāli apkopoti skolotāju „portfolio”.
Vērtēšanas procesā iegūto informāciju pedagogi analizē pedagoģiskās padomes un metodisko komisiju sēdēs un izmanto mācīšanas un mācīšanās procesa turpmākajai attīstībai un plānošanai. Tiek veikta regulāra vērtējumu uzskaite, ierakstot grupas žurnālos, semestra sekmju uzskaites žurnālos un grupas sekmju izrakstos.
Grupu audzinātāji vecākus iepazīstina ar vērtēšanas procesā iegūto informāciju individuālajās sarunās, vecāku sapulcēs, izsniedzot sekmju izrakstus.
Skolā tiek sagatavoti visi normatīvajos aktos paredzētie dokumenti, kas nepieciešami profesionālās kvalifikācijas eksāmenu organizēšanai. Ir izveidota organizēšanas un dokumentācijas sistēma. Ar dokumentāciju tiek iepazīstināti attiecīgie skolas darbinieki, audzēkņi, eksāmenu komisijas locekļi. Gatavojoties kvalifikācijas eksāmeniem skola vadās pēc IZM VISC Valsts pārbaudījumu departamenta norādījumiem un kalendārā grafika, lai sagatavotu eksāmeniem nepieciešamos materiālus. Nozaru metodisko komisiju sēdēs mācību gada sākumā atkārtoti tiek analizēti iepriekšējā gada eksāmenu norise un rezultāti, lemts par pasākumiem, lai pilnveidotu sistēmu un uzlabotu darba rezultātus.
Skolā ir izveidota kvalifikācijas eksāmenu teorētisko jautājumu datu bāze. Vairumam profesijās bāze tiek veidota centralizēti. Skolas darbinieki darbojas republikas darba grupās, kuras strādā bāzes jautājumu izstrādē un eksāmenu programmu sagatavošanā. G.Šperlings – vada darba grupu kokizstrādājumu izgatavošanas programmām. L.Bivbāns – elektromontāžas programmām. G.Stepanova vada darba grupu ēdināšanas servisa arodu teorētisko jautājumu bāzes veidošanai. O.Sulojevs – strādā darba grupā būvstrādnieku kvalifikācijas eksāmenu materiālu sagatavošanai. Skolas pedagogi regulāri iesniedz priekšlikumus datu bāzes papildināšanai. Arodos, kuros nav starpskolu darba grupas tiek veidota skolas pedagogu darba grupa. Lai sastādītu teorētiskās daļas pārbaudes darbus, tiek ievērota tēmu svarīguma proporcionalitāte tiek sastādīta eksāmena teorētiskās daļas struktūra.
Centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni un valsts pārbaudījumi vispārizglītojošos priekšmetos ir plānoti savlaicīgi, un atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Ir izveidota datu bāze par kvalifikācijas eksāmenu komisijas pretendentiem.
Ir darba devēji, ar kuriem ir ilggadīga sadarbība un kuri darbojas vairāku skolu eksaminācijas komisijās. Piemēram, M.Astičs un G.Skrebele – kokizstrādājumu izgatavošanas programmās, D.Nelsone, A.Varņeckis un J.Arājums – ēdināšanas servisa programmas, E.E.Šķupelis, G.Būmeisters A.Safonovs, – būvniecības programmās, K.Ceimers, I.Kapleitis J.Dureika – enerģētikas programmā. Tas dod iespēju vērtēt izglītības procesa attīstību pa gadiem, kā arī dod pilnvērtīgāku analīzi salīdzinājumā ar citām izglītības iestādēm.
Skolai ir laba materiāli tehniskā bāze profesionālo kvalifikācijas eksāmenu teorētiskās un praktiskās daļas organizēšanai. Eksāmenu dokumentācija tiek noformēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
4.3. IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI
4.3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienā
Audzēkņu sasniegumi tiek vērtēti par atskaites periodiem – par mēnesi un par semestriem. 2010./2011. mācību gadā izglītojamo vidējā atzīme ir 5,26.
Procentuāli pēc vidējās atzīmes pagājušajā mācību gadā izglītojamie sadalās šādi:
vidējā atzīme – 0,00-3,99 15,19 %
vidējā atzīme – 4,00-5,99 40,17 %
vidējā atzīme – 6,00-7,99 44,64 %
vidējā atzīme – 8,00-10,00 0 %
Sekmes ir galvenais ikdienas darba rādītājs, tādēļ šie jautājumi tiek skarti regulāri grupu audzinātāju sanāksmēs, pedagogu sanāksmēs, strādājam ar kavējumiem, audzinātāji šos jautājumus pārrunā individuāli un grupās gan sarunās ar vecākiem. Sekmju uzlabošanai pedagogi konsultē audzēkņus individuālā darba stundās, dažādo mācību metodes, audzināšanas stundās un ārpusstundu pasākumos motivē audzēkņus zināšanu apguvei. Audzēkņi ņēmuši dalību sacerējumu un .eseju konkursos novadā, olimpiādēs matemātikā, bioloģijā, ēdināšanas pakalpojumu izglītības programmu audzēkņi visos republikā organizētajos konkursos.
4.3.2. Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos
Izanalizējot izglītojamo mācību darba rezultātus pēc sertifikātos fiksētiem līmeņiem, secinām, ka audzēkņu sagatavotība eksāmeniem ir bijusi apmierinoša, kā atzīst pedagogi - atbilstoša viņu spējām. Tēmu, problēmu un vērtību analīze, prasme to argumentēt ir viens no grūtākajiem aspektiem, kurā izglītojamie saņēma zemāko % vērtējumu. Bieži nepareizas vai neprecīzas atbildes ir tādēļ, ka izglītojamie nespēj uztvert tēmu, problēmu un tekstā izteiktās vērtības.
Šobrīd informācijas un komunikācijas tehnoloģijas rada vēlmi sazināties ātri, līdz ar to nekvalitatīvi, apejot valodas normas, šāda saziņa nemotivē apgūt visas normas un likumus, kas palīdzētu pilnveidot gan svešvalodas, gan latviešu valodas prasmes.
Ir mazinājusies vēlme lasīt daiļliteratūru, izglītojošu publicistiku, kā rezultātā ir radušās grūtības gan izteikt domas, gan izprast veicamo uzdevumu jēgu. Tas arī izsaka zemo % vērtējumu tieši rakstu daļā un valodas lietojumu daļā.
Matemātikā šogad eksāmens notika pēc jaunā vidusskolas matemātikas apguves standarta. Nepietiekamais stundu skaits liedz pilnvērtīgi apgūt stundu vielu, kas noveda pie visai vājiem CE rezultātiem matemātikā.
Centralizēto ISEC eksāmenu rezultāti pa gadiem un mācību priekšmetiem.
|
Mācību priekšmets |
Līmenis |
Izglītojamo skaits |
Sadalījums procentos |
|||||||||||||
| 2008./2009. | 2009./2010. | 2010./2011. | 2008./2009. | 2009./2010. | 2010./2011. | |||||||||||
|
Vēsture |
C |
|
1 |
|
2,9 |
- |
||||||||||
|
D |
4 |
13 |
|
26,7 |
38,2 |
- |
||||||||||
|
E |
8 |
16 |
|
53,3 |
47,1 |
- |
||||||||||
|
F |
3 |
4 |
|
20 |
11,8 |
- |
||||||||||
|
Latviešu valoda |
D |
3 |
4 |
6 |
23,1 |
33,3 |
25 |
|||||||||
|
E |
9 |
8 |
18 |
69,2 |
66,7 |
75 |
||||||||||
|
F |
1 |
|
|
7,7 |
||||||||||||
|
Angļu/vācu valoda |
B |
1 |
10 |
|||||||||||||
|
C |
1 |
|
1 |
6,7 |
4,3 |
|||||||||||
|
D |
2 |
3 |
8 |
13,3 |
30 |
34,8 |
||||||||||
|
E |
11 |
6 |
13 |
73,3 |
60 |
56,5 |
||||||||||
|
F |
1 |
|
1 |
6,7 |
4,3 |
|||||||||||
|
Matemātika |
D |
1 |
2 |
8,3 |
15,4 |
|||||||||||
|
E |
4 |
8 |
17 |
33,3 |
61,5 |
73,9 |
||||||||||
|
F |
7 |
3 |
6 |
58,3 |
23,1 |
26,1 |
||||||||||
|
|
CE rezultātu kopsavilkums 2009. -2011. gads. |
|
||||||||||||||
|
|
|
|||||||||||||||
|
|
Mācību priekšmets | Audzēkņu skaits | Līmenis |
|
||||||||||||
|
|
A | B | C | D | E | F |
|
|||||||||
|
|
Vēsture | 49 | 0 | 0 | 1 | 17 | 24 | 7 |
|
|||||||
|
|
Latviešu | 49 | 0 | 0 | 0 | 13 | 35 | 1 |
|
|||||||
|
|
Angļu valoda | 50 | 0 | 1 | 2 | 13 | 30 | 2 |
|
|||||||
|
|
Matemātika | 48 | 0 | 0 | 0 | 3 | 29 | 16 |
|
|||||||
|
|
Kopā | 147 | 0 | 1 | 2 | 29 | 94 | 19 |
|
|||||||
|
|
% | 0% | 1% | 1% | 20% | 64% | 13% |
|
||||||||
Rezultātu analīze ļauj pedagogiem saskatīt uzdevumus turpmākai darbībai, izvērtēt arī sava darba stiprās un vājās puses.
Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni tiek analizēti salīdzinot ar iepriekšējo gadu rezultātiem. Tiek analizētas testā sniegtās atbildes un apkopotas audzēkņu parādītās zināšanas jomās, kas skar katru mācību priekšmetu. Analizējot vairāku gadu eksāmenu rezultātus secinām, ka tie pa gadiem krasi nemainās. Nelielos kritumus atsevišķos gados nevar saistīt ar mācību kvalitātes pasliktināšanos. Pedagoģiskais sastāvs šajos gados nav mainījies, ir augusi pedagogu kvalifikācija, uzlabota materiāli tehniskā bāze. Kritumi un kāpumi saistāmi ar atšķirīgiem dažādas grūtības pakāpes uzdevumiem, kā arī kontingenta atšķirībām.
Centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu rezultāti
|
Izglītības programma |
Iegūstamā kvalifikācija | Gadi | ||||
| 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | ||
| 33 543 04 Kokizstrādājumu izgatavošana | Būvizstrādājumu galdnieks | 7,6 | 7,1 | 7,33 | 7,6 | 8 |
| 33 8114 Ēdināšanas pakalpojumi | Ēdināšanas pakalpojumu speciālists | 6,9 | 6,4 | 5,64 | 6,2 | 6,4 |
| 32 543 04 Kokizstrādājumu izgatavošana | Galdnieks | 6,2 | 5,3 | |||
| 32 522 00 Enerģētika | Elektromontieris | 5,4 | 6,2 | 6,9 | ||
| 22 8114 Ēdināšanas serviss | Pavāra palīgs | 8,2 | 7,5 | 8,43 | 8,1 | 7,1 |
| 32 582 01 Būvdarbi | Krāsotājs/Apdares darbu strādnieks | 5,77 | 5,8 | 6,1 | ||
| 22 582 01 Būvdarbi | Būvstrādnieks | 5,8 | 5,8 | 6,78 | 5,7 | 6,5 |
4.4. ATBALSTS IZGLĪTOJAMIEM
4.4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)
Izglītības iestādē tiek nodrošināta droša mācību un sadzīves un vide. Ir izstrādāti drošību reglamentējošie normatīvie akti – drošības instrukcijas, instruēšanas kārtība, rīcības plāni ārkārtas situācijās. Pastāv noteikta kārtība ārpusstundu pasākumu organizēšanai. Ir rīcības plāns, ja konstatē vai ir aizdomas, ka audzēkņi lieto, glabā vai izplata dzīvībai bīstamas vai veselībai kaitīgas vielas vai priekšmetus. Gan audzēkņi, gan personāls tiek instruēti atbilstoši izstrādātajām instrukcijām. Profesionālajos priekšmetos, praktiskajās mācībās, sporta nodarbībās, kā arī fizikas un ķīmijas priekšmetu programmās ir tēmas par darba drošību. Visās izglītības programmās ir arī atsevišķs priekšmets “Darba aizsardzība”, kurā 22 stundu apjomā ir tēmas par pirmās palīdzības sniegšanu. Ir izstrādātas instrukcijas un apmācīts personāls pirmās palīdzības sniegšanā. Tiek rīkoti informatīvie pasākumi atkarību profilaksei, drošību, pusaudžu savstarpējām attiecībām. Attiecības starp audzēkņiem un pedagogiem ir koleģiālas, draudzīgas.
Lai pirmā kursa audzēkņi labāk iejustos jaunajā vidē, tiek veikti adaptācijas pasākumi - 1.septembra pasākums, informācijas stunda. Atbalstu audzēkņiem izglītības iestādē galvenokārt nodrošina grupas un dienesta viesnīcas skolotāji.
ESF projekta “Atbalsta pasākumu īstenošana profesionālās pamatizglītības programmās ar pedagoģisko korekciju Skrundas arodvidusskolā” izglītības iestādē darbojās psihologs un sociālais darbinieks. Šajā mācību gadā, projektam beidzoties, psihologs turpina darbu sabiedriskā kārtā, jo izglītības iestādes finansējums neparedz līdzekļus viņa darba apmaksai.
Izglītības iestāde piedāvā ēdināšanas pakalpojumus 3 reizes dienā. Brokastis un vakariņas ir iespējas gatavot arī pašiem. Sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, tiek nodrošināta bezmaksas ēdināšana izglītojamiem no maznodrošinātām ģimenēm. Tiek rīkoti pasākumi par veselīgu uzturu – sadarbībā ar „Siera klubu” – piens un tā produktu izmantošanu uzturā, Pūres pārtikas uzņēmumu augļu izmantošana uzturā.
4.4.2. Atbalsts personības veidošanā
Skolā audzēkņi tiek iesaistīti visu skolas ikdienas dzīvei nepieciešamo jautājumu apspriešanā. Audzēkņu pārstāvji darbojas gan skolas padomē, gan stipendijas piešķiršanas komisijā, gan dienesta viesnīcas padomē. Pašpārvaldes aktīvisti ir labi palīgi grupu audzinātājiem. Skolas audzēkņi vada tematiskos pasākumus, kā arī līdzdarbojas to scenāriju veidošanā. Vairākos profesionālajos konkursos ēdināšanas pakalpojumu un būvniecības jomās audzēkņi varēja pārliecināties par savu zināšanu un prasmju kvalitāti un salīdzināt to ar citu skolu līdzvērtīgiem audzēkņiem. Piedalīšanās bija labs stimuls nopietnai attieksmei pret apgūstamo profesiju. Grupu audzinātājiem izstrādāta skolas audzināšanas dienasgrāmata, katrā grupā tiek veidots portfolio, darbs audzināšanā tiek plānots pa kursiem, tajā skaitā arī tematiskās audzināšanas stundas 1 x nedēļā katrai grupai. Skola piedāvā sekojošus interešu izglītības pulciņus:
· Vokālais ansamblis
· Dramatiskā kopa
· Vizuālās mākslas pulciņš
· Datorpulciņš.
Skolas rīcībā ir laba sporta zāle ar pietiekoši kvalitatīvu inventāru nodarbībām, trenažieru un spēļu telpa. Ārpusstundu pasākumos iezīmējas noteiktas tradīcijas, kā piemēram – Labo darbu nedēļa pirms 18. novembra, Gaismas ceļš Valsts dibināšanas gadadienā, folkloras kopu viesošanās, latvieši deju vakari un vismaz 1 x gadā īsta balle. Skolas iekšējā spartakiāde aptver ne tikai tos sporta veidus, kuros piedalāmies republikas spartakiādē, bet arī netradicionālos – galda hokejs, florbols, zolīte u.c. Piedalāmies gan republikas, gan novada organizētajos pasākumos. Daudz aktīvāk varētu vēlēties audzēkņu pašu darbību gan sabiedriskajā darbā, gan ārpusstundu aktivitātēs, jo pamatā aktīvie audzēkņi cenšas darīt visu.
4.4.3. Atbalsts karjeras izglītībā
4.4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai
Diferencētai pieejai mācību procesā ir būtiska nozīme mācīšanās kvalitātes uzlabošanai. Tiek diferencēti strādāts gan ar talantīgajiem, gan sniegta palīdzība izglītojamiem, kuriem ir mācību grūtības.
Tiek pielietotas sekojošas diferencētās pieejas formas:
- audzēkņiem tiek doti viņu spējām atbilstoši uzdevumi;
- sastādot pārbaudes darbus tajos ir iekļauti dažādas grūtības pakāpes uzdevumi;
- notiek individuāls darbs ar talantīgajiem bērniem, gatavojot tos konkursiem, olimpiādēm, iesaistot dažādos pasākumos, projektos;
- individuāls darbs ar izglītojamiem, kuriem ir mācību grūtības.
Audzēkņi regulāri piedalās novadā rīkotajos vispārizglītojošo priekšmetu konkursos un olimpiādēs, profesionālajos konkursos. Izglītības iestāde atbalsta pedagogus darbā ar talantīgiem audzēkņiem.
Pedagogi izmanto dažādas mācību metodes mācību procesa diferenciācijai.
4.4.5. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām
Skolā mācās 5 audzēkņi invalīdi, kā arī 14 audzēkņi ar speciālām vajadzībām, pedagogi apguvuši papildus izglītību darbam ar šādu kontingentu. Šāda kontingenta vajadzībām pati svarīgākā ir psiholoģiskā vide, ko veido labvēlīga un individuāla pedagogu un audzēkņu saskarsme, diferencēta pozitīvo sasniegumu vērtēšana, skolotāju, skolas darbinieku un pārējo audzēkņu pozitīva mijiedarbība un attieksme, nepieļaujot izstumtību un veicinot integrāciju sabiedrībā. Projektu ietvaros ar audzēkņiem strādāja psihologs un sociālais pedagogs. Nevienam no audzēkņiem nav nepieciešami īpaši resursi praktisko iemaņu apguvei.
4.4.6. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni
Pamatsadarbības forma ar vecākiem ir vecāku sapulces un individuālais darbs. Katru gadu 31.augustā ir I kursa audzēkņu vecāku sapulces diena, bet 2 x mācību gadā tiekamies vecāku kopsapulcēs un grupas vecāku sapulcēs. Notiek nepieciešamās informācijas apmaiņa, tiek pārrunāti jautājumi pie tējas tases neformāli un brīvi, apmainoties viedokļiem, pieņemot lēmumus darba uzlabošanai. Telefoniska sazināšanās vispirms nodrošina audzinātāju un skolas administrācijas neierobežotu pieejamību vecākiem, arī audzēkņiem. Skola ir organizējusi arī vecāku tikšanos ar speciālistiem par vecākiem saistošiem jautājumiem, kopīgi analizējusi anketēšanas rezultātu analīzi u.c. Problemātiska ir vecāku iesaiste regulārā skolas padomes darbā tieši attāluma dēļ no izglītības iestādes. Vecākiem tiek rīkotas izglītojošas lekcijas un tikšanās ar psihologiem, dakteri I.Vārpu, A.Poišu u.c. Ļoti laba sadarbība ar grupu vecākiem ir grupu audzinātājiem izmantojot saziņai arī internetu.
4.5. IESTĀDES VIDE
4.5.1. Mikroklimats
Izglītības iestādes tēlu veido gan ēku, telpu, apkārtējās vides sakoptība, gan savstarpējās attiecības: audzēknis – audzēknis, audzēknis – pedagogs, pedagogs – pedagogs, gan arī tradīcijas.
Jau kā tradīcijas ir 1.septemvra pasākumi, I kursa uzņemšana, Neatkarīgas Latvijas proklamēšanas dienai veltīts Gaismas ceļš, Gada balvas cermonija un citi svinamām dienām, gadskārtu svētkiem veltīti pasākumi. Skolas pasākumi saplānoti visam mācību gadam, bet dienesta viesnīcā – semestrim. Daudzi no pasākumiem kļuvuši tradicionāli, bet mainās to saturs, forma un scenāriji. Skolā nav konstatēti konflikti, kuru pamatā būtu nacionālas vai reliģiskās piederības nesaskaņas. Skolas kolektīvā labi iejutušies arī audzēkņi ar invaliditāti.
Valda labvēlīga gaisotne visu līmeņu attiecībās. Attieksme pret apmeklētājiem ir laipna un korekta. Iekšējās kārtības noteikumi nav pretrunā ar demokrātijas principiem.
Katra izglītības iestādes darbinieka pienākums ir būt taisnīgam un vienlīdzīgam pret visiem skolas audzēkņiem, ievērot skolas iekšējās kārtības noteikumus, uzturēt sakoptu darba vietu, veidot pozitīvu izglītības iestādes tēlu sabiedrībā. Skolas tēla veidošanā tiek iesaistīti arī audzēkņi, piedaloties dažādos ārpusskolas pasākumos, konkursos, olimpiādēs. Skola savās telpās organizē dažādus tematiskos pasākumus, tiekas ar izglītības iestāžu, pašvaldību darbiniekiem, uzņem ciemiņus no ārvalstīm.
4.5.2. Fiziskā vide
Skolas teritorija - 11,7900 ha, no tās apbūve aizņem 6102 m2 sporta laukumi 16290 m2, autoapmācības laukums 151,32 m2, pārējo teritoriju aizņem zālāji, stādījumi un celiņi. Ir atdalīta sporta, atpūtas un saimnieciskā zona. Teritorijas sakopšanu nodrošina skolas tehniskais personāls, kura rīcībā nodota atbilstoša tehnika zālāju pļaušanai. Teritorijas labiekārtošanai izstrādātais plāns īstenots pirms vairākiem gadiem, bet gada plānā plānotie darbi veido papildinājumu un labiekārtošanu. Apkārtnes uzturēšanā kārtībā, labiekārtošanas darbos talkās iesaistās arī audzēkņi. Šāds darbs tiek veikts katru gadu. Par vāju posmu teritorijā jāuzskata gājēju celiņi un brauktuves, kuru asfalta segums praktiski ir nolietojies, bet resursu tā atjaunošanai nav.Par atkritumu savākšanu, uzglabāšanu un likvidēšanu noslēgts līgums ae EKO Kurzeme, kā rezultātā pilnībā izpildītas vides aizsardzības instanču prasības. Skolā tiek ievēroti MK noteikumi Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” no 27.12.2002. Izglītības iestādē telpas atbilst sanitāri higiēniskajām ugunsdrošības un darba drošības normām. Skolas darbību regulāri kontrolē vairākas institūcijas, pārbaužu akti tiek reģistrēti un saglabāti. Sanitāri higiēniskie apstākļi mācību telpās, dienesta viesnīcā, ēdināšanas blokā tiek ievēroti un būtisku aizrādījumu aktos nav. Daļu no koplietošanas telpām uzkopj personāls, daļu audzēkņi paši – mācību telpas, darbnīcas, laboratorijas. Telpas ir estētisko noformētas, atremontētas. Katru gadu visi skolas darbinieki un audzēkņi iesaistās skolas teritorijas apzaļumošanā, labiekārtošanā, tādēļ tā ir vizuāli un funkcionāli pievilcīga un labā kārtībā.
Ir izvietoti evakuācijas plāni, norādīti evakuācijas ceļi, norādītas pirmās palīdzības aptieciņu un ugunsdzēšamo aparātu atrašanās vietas. Skolas telpas uzkopj un uztur kārtībā tehniskais personāls, līdzdalību ņem arī audzēkņi. Pēc valsts investīciju apguves renovēta dienesta viesnīca, daļēji renovēta sporta zāle, novēršot siltuma zudumus, renovēti siltumapgādes sistēmas iekšējie un ārējie tīkli, nomainīti logi, kā rezultātā tiek nodrošināts telpu siltums atbilstoši prasībām, ekonomēts kurināmais. Par jumta segumu sakārtošanu sistemātiski esam rūpējušies saviem spēkiem. Katru gadu tiek veikts kosmētiskais remonts vismaz trijos mācību kabinetos. Apkārtne un darba vide atbilst funkcionālai estētikai.
4.6. IESTĀDES RESURSI
4.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi
Balstoties uz nepieciešamo materiāli tehnisko nodrošinājumu arodam tika sastādīts esošais un iegādājamais līdzekļu saraksts un iegādes plāns. Perspektīvās attīstības plāns ir izstrādāts līdz 2012.gada beigām.
Patreizējais mācību līdzekļu un mācību tehnisko līdzekļu klāsts nodrošina izglītības valsts standartu, programmu apguvi. Izglītības programmu apguvei iekārtoti 24 mācību kabineti un 2 laboratorijas, 5 darbnīcas, datorklase. Skolas audzēkņiem sporta nodarbības notiek sporta bāzē, ko veido zāle, ārējie laukumi, stadions. No jauna iekārtota, atremontēta un aprīkota mācību virtuve un apdares darbu praktisko nodarbību darbnīca. 10 kabineti aprīkoti ar skolotāju datoriem. Deviņos kabinetos ir datu projektori. 2011.gada sākumā papildināta enerģētikas programmas laboratorija. Pēc praktiskām nodarbībām audzēkņiem ir iespēja lietot dušas.
Audzēkņu rīcībā lasītavā ir 5 datori ar interneta pieslēgumu.
Izglītības programmas pilnībā nodrošinātas ar darbam nepieciešamajām telpām gan teorijas, gan prasmju apguvei.
Visas ēkas ir ierakstītas Zemesgrāmatā 16.05.2007., kā Izglītības un Zinātnes ministrijas īpašums. Ārpus izglītības iestādes organizējamām mācību un kvalifikācijas praksēm noslēgti atbilstoši sadarbības līgumi. Visas nodarbību telpas ir skolas valdījumā. Par telpām un iekārtām tajās tiek pildīta skolas pase.
Mācību telpu, kabinetu un laboratoriju skaits un vietas tajos ir pietiekams, lai nodrošinātu vienlaicīgi īstenojamo izglītības programmu realizāciju. Iekārtas un instrumenti ir pietiekamā daudzumā un prasībām atbilstoši, lai pilnībā īstenotu programmas prasības.
Izglītojamiem ir pieejams internets, bibliotēka un divas lasītavas telpas. Praktisko mācību īstenošana ir maksimāli tuvināta reāliem ražošanas apstākļiem. Prakses laikā tiek gatavoti izstrādājumi ar reālu pielietojumu. Daļa no iekārtām ir novecojušas, bet tās ir darba kārtībā, atbilst ražošanas tehnoloģiskajam procesam, un nodrošina praktiskās apmācības veikšanu. Sadarbojoties ar izplatītājfirmām, tiek iegūts jaunāko izejvielu papildinājums laboratorijas praktisko darbu veikšanai, kā arī dažādi uzskates līdzekļi un cita informācija.
Kokizstrādājumu izgatavošanas izglītības programmas īstenošanai ir iekārtotas divas darbnīcas – kokapstrādes darbnīcas ar stacionārajām darbmašīnām un darbnīcas darbiem ar rokas instrumentiem.
Kokapstrādes darbnīcas ar stacionārajām darbmašīnām ir visas pamatdarbu veikšanai nepieciešamās iekārtas:
· zāģmašīna garenzāģēšanai - 1;
· zāģmašīna šķērszāģēšanai - 1;
· formātzāģmašīna - 2
· lentzāģis - 1;
· taisnojamā ēvelmašīna - 2;
· biezumēvelmašīna - 1;
· frēzmāšīna - 2;
· vertikālā urbjmašīna - 2;
· horizontālā urbjmašīna - 1;
· diska slīpmašīna - 1;
· lenšu slīpmašīna - 1;
· universālā slīpmašīna - 1;
· koka virpa – 2;
· kompresors - 1;
· mazgabarītu kokapstrādes darbagalds - 3;
· griezējinstrumentu asināšanas darbagalds - 1;
· ķēdes motorzāģis - 2;
· līmspīles – 1.
Visas darbmašīnas ir aprīkotas ar skaidu nosūkšanas sistēmu. Ir plašs griezējinstrumentu klāsts –zāģripas, zāģu lentas, frēžu galvas, pirksfrēzes, urbji u.c.. Kokapstrādes darbnīcās ar rokas instrumentiem ir iekārtotas 15 darba vietas, kuru komplektācijā ietilpst: ēvelsols, zāģis, ēvele, 3 kalti, koka āmurs, šablonkaste, svītrvilcis, mērlenta, stūrenis, zīmulis.Darbnīcās ir rokas elektriskie instrumenti – ripzāģi, figūrzāģi, urbjmašīnas, akumulatoru urbjmašīnas, ēveles, virsfrēzes, diska un lentas slīpmašīnas. Darbnīcas aprīkotas arī ar citiem retāk izmantojamiem instrumentiem - dažāda veida specifiskām ēvelēm, loka zāģiem, vīlēm, knaiblēm, metāla āmuriem, skrūvgriežiem, rokas līmspīlēm, bīdmēriem, cirvjiem u.c.Veicot analīzi par esošās materiāli tehniskās un metodiskās bāzes nodrošinājuma atbilstību optimālajām prasībām, pedagogi atkārtoti atzīmēja arī to, kas viņuprāt ir vēl nepieciešams, kā arī to, kas jau ir vairāk nekā optimālajās prasībās. Papildus valsts piešķirtajiem finansu līdzekļiem izglītības iestāde veic papildu saimniecisko darbību, kas ļauj būtiski papildināt materiāli tehnisko nodrošinājumu.
4.6.2. Personālresursi
Izglītības iestādē strādā 24 pedagogi. Vidējais izglītības programmā iesaistīto pedagogu vecums ir 42 gadi. Visiem izglītības procesā iesaistītajiem pedagogiem pedagoģiskā darba stāžs ir lielāks par 10 gadiem. Pedagogu izglītība un kvalifikācija atbilst Ministru kabineta noteikumiem par prasībām pedagogiem nepieciešamo izglītību un kvalifikācijai. Izglītības programmas Būvizstrādājumu galdnieks realizācijā kopumā piedalās 11 pedagogi, no tiem 4 maģistri, 5 skolas pedagogi ar augstāko atbilstošu profesionālo un pedagoģisko izglītību, 2 skolotāji ar atbilstošu izglītību strādā blakusdarbā. Skola atbalsta pedagogu izglītības turpināšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu. Aizvadītajā periodā viens pedagogs saņēmis 4. skolotāja kvalitātes pakāpi, pieci pedagogi 3. pakāpi, pieci pedagogi 2. pakāpi. Šajā mācību gadā uz 3. pakāpi pieteikušies divi pedagogi, uz 4. pakāpi trīs pedagogi.
4.7. IESTĀDES DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA
4.7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana
Skolas pašvērtējuma sagatavošanā darbs tiek deleģēts pa struktūrām – metodiskajām komisijām, pamatdarbības nozaru vadītājiem. Pedagogi katrs vispirms veido mācību gada pašvērtējumu. Audzēkņu mācību sasniegumi tiem izvērtēti 2 reizes gadā. Tehniskais personāls tiek vērtēts 1 x gadā. Samērā objektīvi tiek izdarīti nepieciešamie secinājumi, kurus noteikti ņem vērā veidojot darba plānu nākošajam mācību gadam. Ar pārskatu un īsu analīzi un kopsavilkumu iesākas katrs gada plāns, kurā izvērstas sadaļas:
1. pedagoģiskie kadri un tālākizglītošana;
2. sadarbība ar vecākiem un nevalstiskām organizācijām, pašvaldībām;
3. mācību procesa pilnveidošana;
4. skolēnu ārpusstundu darbs un sabiedriskā darbība;
5. skolas materiāli tehniskās bāzes attīstība.
Skolas attīstības plāns 2008. – 2012. gadam aptver būtiskākās sadaļas gada darba plānā, vienkāršs, pārskatāms un koriģējams pēc konkrētās situācijas. Plāna izstrādē iekļauti netieši visi darbinieki (pašvērtējums), bet bez skolas padomes, tas tiek konkretizēts arī metodiskajās komisijās, tā izpildei regulāri tiek sekots. Ar plānu var iepazīties katrs izglītības iestādes darbinieks un audzēknis. Skolas materiālās bāzes pilnveide tiek detalizēti plānota katram mācību gadam. Perspektīvā plānošanā iesaistītie pilnveido pašvērtējumu praksi, vērtē, izvirza uzdevumus, strādā komandā, nodrošina operatīvo informācijas analīzi un apriti, vadība atskaitās par izpildīto.
Skolas darbā, vērtējot tās kvalitāti, kā galamērķis uzskatāms audzēknis, kurš mūžizglītības kontekstā pielieto iegūtās zināšanas, prasmes. Kvalitātes vadības sistēmai ir noteikti pamatsoļi, apzināts process, plānotās procesu realizācijai nepieciešamās procedūras. Ir izveidota skolas darbību reglamentējošo dokumentu bāze, arī pa nozarēm izstrādātas kvalitātes prasības. Notiek bāzes aktualizācija un pilnveidošana, kas praktiski veido pamatu pedagogu un administrācijas ikdienas darbam. Kvalitātes vadības sistēmas pamatā ir orientācija uz audzēkni, uzlabojumi, kuri padara efektīvāku pedagoga un administrācijas darbu, pedagogu aktīvāku līdzdalību skolas dzīvē. Plānošanā tiek ievērots princips – iepriekšējā gada analīze, izmaiņas darba tirgū un sabiedrībā, jaunu uzdevumu izvirzīšana. Skolas galvenajiem uzdevumiem pakārtots plānojums mācību gadam, tajā skaitā arī metodiskajās komisijās.
Jebkuras, arī nepatīkamās pārmaiņas kolektīvā cenšamies risināt kopīgi, lēmumu pieņemšanai obligāts pasākums – diskusija. Valsts likumdošanā noteiktās prasības tiek ievērotas.
Mācību gadam ir izveidota vadības darba ciklogramma. Sanāksmes notiek reizi nedēļā. Sanāksmēs izteiktie priekšlikumi tiek apspriesti, iespēju robežās tiek ievēroti. Svarīgu jautājumu izlemšanā vadība vispirms konsultējas ar skolas padomi, nepieciešamības gadījumā audzēkņu pašpārvaldes viedokli vai izdiskutē to grupās. Vadība regulāri informē pedagoģisko kolektīvu ne tikai par aktualitātēm, bet arī par problēmām. Līdzīgu informāciju regulāri saņem arī audzēkņu pašpārvalde. Vadības darbs ik komandas darbs, tā pieejama jebkuram darbiniekam, bet personālam nav noteikti atsevišķi apmeklējuma pieņemšanas laiki, lai netraucētu operatīvu aktuālo jautājumu un problēmu risināšanu. Attīstības plānošanas dokuments ir pieejams visām ieinteresētajām pusēm un ar to var iepazīties izglītības iestādē.
4.7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība
Pedagoģiskā padome savu darbību plāno, pēc nepieciešamības iekļaujot arī aktuālos jautājumus. Tās darbs notiek atbilstoši prasībām un regulāri katram darbiniekam ir amata apraksts, kurš periodiski tiek aktualizēts, ja mainās situācija – paplašinās atbildība u.t.t. Skolai ir noteikta vadības organizatoriskā struktūra ar konkrētu jomu sadali starp direktoru un vietniekiem. Dokumenti tiek kārtoti atbilstoši izstrādāšanas un noformēšanas prasībām. Aktualitātes tiek apspriestas gan skolas vadībā, gan nepieciešamības gadījumos iesaistot papildus, piemēram, metodisko komisiju vadītājus, saimnieciskā sektora darbiniekus, atsevišķus pedagogus u.c.
Izglītības iestādes vadībai nav noteikts laiks apmeklētāju pieņemšanai – jebkuram skolas darbiniekam vai audzēknim vadība ir pieejama katru dienu, jo uzskatām, ka tikai tā var operatīvi risināt problēmas un aktivizēt darbu.Skolā ir izveidota iestādes strukturālā shēma, noteikti administrācijas un darbinieku pienākumi. Ir izveidoti amatu apraksti un cita pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamā obligātā dokumentācija. Dokumenti tiek kārtoti atbilstoši lietu nomenklatūrai.
Skolā darbojas audzēkņu pašpārvalde, pedagoģiskā padome un izglītības iestādes padome. To darbību organizē regulāri. Skolā darbojas četras metodiskās komisijas:
· Ēdienu gatavošanas mācību priekšmetu metodiskā komisija;
· Būvniecības priekšmetu metodiskā komisija;
· Vispārizglītojošo priekšmetu metodiskā komisija;
· Audzināšanas darba metodiskā komisija.
Metodiskās komisijas īsteno mācību gadam izvirzītos uzdevumus. Pamats metodiskās komisijas darbam ir darba plāns. Vienu reizi divos mēnešos notiek metodiskās sēdes. Tās tiek protokolētas. Tiek analizēti darba rezultāti, apstiprināti tematiskie plāni, izvērtētas skolas izglītības programmas, iesniegti priekšlikumi programmu pilnveidei. Metodisko darbu skolā koordinē direktores vietniece mācību darbā. Darba plānošanas apspriedes notiek reizi nedēļā. Sanāksmēs izteiktie priekšlikumi tiek apspriesti, iespēju robežās ievēroti. Svarīgu jautājumu izlemšanā vadība vispirms konsultējas ar skolas padomi.
4.7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām
Izglītības iestāde sevi uzskata par piederīgu konkrētai pašvaldībai, iekļaujoties un atbalstot pilsētas pasākumus, sadarbojoties ar uzņēmējiem. Esam daudzu gadu garumā saņēmuši arī pašvaldības materiālu atbalstu, kā rezultātā tika ekspluatācijā saglabāta vecā skolas ēka, izbūvēts stadions u.c. Kā labu varētu vērtēt sadarbību ar visu pašvaldību bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem. Labi profesionālās sadarbības partneri ir atrasti visās specialitātēs, sporta un jaunatnes organizācijās, tuvāko novadu iestādēs un to skaits sniedzas vairākos desmitos. Skola ir Viesnīcu un restorānu asociācijas biedre, Latvijas Siera kluba biedre. Esam kļuvuši par sadarbības partneri firmai “Knauf”, “Latvijas finieris”, “Bosh”, vairāku gadu garumā. Esam sadarbības partneri sporta klubiem, izglītības iestādei Igaunijā Peltsamā. Skolas darbinieku daļa apvienoti arodorganizācijā ar kuru noslēgts koplīgums.
5. CITI SASNIEGUMI (IESTĀDEI SVARĪGAIS, SPECIFISKAIS).
Par Skrundas arodvidusskolas stipro pusi joprojām uzskatām daudzveidīgu izglītības programmu piedāvājumu dažādu spēju un interešu jauniešiem, kuriem nodrošinām izglītības pieejamību lauku vidē. Nelielais audzēkņu skaits (uz 01.01.2012.) 192 dod labu iespēju individuālam darbam, socializācijai un spējai iepazīt un izprast katru indivīdu.
Pateicoties aktīvai darbībai lielākos un mazākos ES atbalstītos projektos izdevies iekārtot labu bāzi audzēkņu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apguvei. Ar ļoti minimāliem līdzekļiem un nesavtīgu darbu sistemātiski gadu no gada skolas ikdienā uzlabojam gan sadzīves , gan izglītošanās, gan darba apstākļus.
Kā ļoti nozīmīgu skolas dzīvē uzskatām ESF projektu „Atbalsta pasākumu īstenošana profesionālās pamatizglītības programmās ar pedagoģisko korekciju Skrundas arodvidusskolā”, kurš ilga divus gadus un noslēdzās 2010./2011.mācību gada beigās. Projekta ietvaros audzēkņu tika iesaistīti ļoti daudzos ārpusstundu pasākumos – noformēšanas, dejošanas un sporta aktivitātēs, ekskursijās, profesionālajos konkursos, saistošā piecu dienu pārgājienā. Projekta ietvaros tika izstrādāti 11 metodiskie materiāli, pārsvarā darbam ar interaktīvo tāfeli. Projekta ietvaros darbojās psihologs un sociālais darbinieks.
Nozīmīgi aizvadītajā periodā bija arī audzēkņu apmaiņas projekti: Būvizstrādājumu galdniekiem – Polijā, Ēdināšanas pakalpojumu speciālistiem – Itālijā, Slovēnijā.
6.TURPMĀKĀ ATTĪSTĪBA (BALSTĪTA UZ PAŠNOVĒRTĒJUMĀ IEGŪTAJIEM SECINĀJUMIEM).
1. Skrundas AVS vājā vieta ir tās ģeogrāfiskā atrašanās un situācija, kad lauku reģionos strauji samazinās iedzīvotāju skaits. Audzēkņu skaita pieaugums nav prognozējams arī tuvākajā laika periodā, pagaidām nav prognozējams arī straujš samazinājums.
2. Skolā sistemātiska un ilgstoša darba rezultātā radīti labi apstākļi gan sadzīvei, gan mācību procesam un ārpusklases darbam. Kolektīvā kadru mainība ir reta parādība, tas ir spējīgs attīstīties, pilnveidoties un radoši strādāt.
3. Pie nozīmīgākajiem pasākumiem tuvākajā laika periodā būtu jāmin:
3.1.audzēkņu kontingenta saglabāšana maksimāli samazinot atbirumu un šajā procesā iesaistot ražošanas uzņēmumu pārstāvjus;
3.2.akcentēt mācību materiālu izstrādē jauno tehnoloģiju efektīvu izmantošanu;
3.3.modernizēt un no jauna aprīkot laboratoriju ēdināšanas pakalpojumu izglītības programmai ar iesaistīšanos Latvijas – Lietuvas pierobežas skolu sadarbības projektā;
3.4.iesaistīt radošo darbnīcu nodarbībās Skrundas, Aizputes un Saldus novada pamatskolu audzēkņus pirmatnējās informācijas ieguvei profesijās;
3.5.nodot lietošanā audzēkņiem brīvdienu mājai papildus dzīvojamās un sadzīves telpas.
3.6.intensīvi turpināt darbu pieaugušo izglītošanā;
3.7.uzsākt risināt jautājumu par pansijas izveidi brīvajās telpās, kā arī iznomāt ražošanai angāru – noliktavu;
3.8.sadarbībā ar darba devējiem pilnveidot materiāli tehnisko bāzi būvgaldnieku, enerģētikas un būvdarbu izglītības programmām.
Skrundas arodvidusskolas direktore Rūta Ēķe
